Vai Gados Vecāki Darbinieki Ir Noderīgi Ekonomikai?

26 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis, 2022 1 (34), ISSN 1691-1881, eISSN 2592-8562 J‚nis KudiÚ, Anita KokarÁviËa, Vera Komarova, IrÁna Kokina VAI GADOS VEC¬KI DARBINIEKI IR NODERŒGI EKONOMIKAI? DOI: https://doi.org/10.9770/szv.2022.1(2) CitÁanai: KudiÚ J., KokarÁviËa A., Komarova V., Kokina I. (2022) Vai gados vec‚ki darbinieki ir noderÓgi ekonomikai? Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis, 34(1): 26ñ45. https://doi.org/10.9770/ szv.2022.1(2) For citation: KudiÚ J., KokarÁviËa A., Komarova V., Kokina I. (2022) Are older workers beneficial to the economy? Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis / Social Sciences Bulletin, 34(1): 26ñ45. https://doi.org/10.9770/szv.2022.1(2) LÓdz ar m˚sdienu sabiedrÓbas novecoanos ekonomisti pievÁr uzmanÓbu tam, ka darbaspÁka vecuma sast‚v‚ palielin‚s gados vec‚ku darbinieku Ópatsvars. –aj‚ sakar‚ starptautiskaj‚ zin‚tniski pÁtnieciskaj‚ telp‚ aktu‚la ir diskusija par gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai. –Ó pÁtÓjuma mÁrÌis ir empÓrisks p‚rbaudÓjums hipotÁzei, ka gados vec‚ku darbinieku noderÓgums m˚sdienu ekonomikai tiek determinÁts ne tikai ar pau darbinieku raksturlielumiem, bet gan arÓ ar teritorijas attÓstÓbas lÓmeÚa faktoriem. –Ós pÁtÓjums teorÁtiski un metodoloÏiski balst‚s uz G. Bekera specifisk‚ cilvÁkkapit‚la konceptu un endogÁn‚s izaugsmes teoriju ar t‚s uzsvaru uz tehnoloÏisko attÓstÓbu. PÁtÓjuma ietvaros gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek pÁtÓts saistÓb‚ ar ra˛Ógumu k‚ mÁrÌfunkciju, taËu ne individu‚laj‚ darbinieku lÓmenÓ, bet gan makroekonomiskaj‚ lÓmenÓ, t.i., saistÓb‚ ar ekonomikas ra˛Ógumu. Lai pier‚dÓtu pÁtÓjuma hipotÁzi, autori izmantoja Pasaules VeselÓbas organiz‚cijas, organiz‚ciju Trading Economics un PwC Global statistikas datus, k‚ arÓ datus no Glob‚l‚s talantu konkurÁtspÁjas p‚rskata par 63 pasaules valstÓm. PÁtÓjuma mÁrÌis tiek sasniegts ar vair‚k‚m datu analÓzes kvantitatÓvaj‚m metodÁm: korel‚cijas analÓzi, regresijas analÓzi un klasteranalÓzi. –Ós metodes tiek izmantotas, lai identificÁtu ne tikai korel‚cijas paralÁlismu, bet arÓ cÁloÚsakarÓbas starp pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautajiem mainÓgajiem. EmpÓrisk‚s analÓzes rezult‚ti liecina, ka m˚sdienu pasaules valstÓs tehnoloÏisk‚ gatavÓba kop‚ ar augstu m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni ir tie faktori, kas stimulÁ pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚anas (kas objektÓvi palielina gados vec‚ku darbinieku Ópatsvaru darbaspÁk‚) pozitÓvo ietekmi uz ekonomikas ra˛Ógumu. Autori arÓ secin‚ja, ka pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚ana valstÓ, neÚemot vÁr‚ iepriek minÁtos faktorus (kas raksturo Ós valsts attÓstÓbas lÓmeni tehnoloÏiskaj‚ un izglÓtÓbas aspekt‚), neveicina gados vec‚ku darbinieku ra˛oanas potenci‚la izmantoanu ekonomik‚. AtslÁgv‚rdi: gados vec‚ki darbinieki, noderÓgums, ekonomikas ra˛Ógums, specifiskais cilvÁkkapit‚ls, endogÁn‚ izaugsme. Are older workers beneficial to the economy? Along with the current phenomenon of population ageing, economists are also concerned about the shift in the age profile of the labour force towards the increased share of older workers. In this regard, the debate on the economic return of older workers remains topical in the international research space. The purpose of this study is to empirically test the hypothesis that in the modern world the economic return of older workers is determined not only by the older workersí characteristics as such, but also by factors characterizing the level of the territory J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 27 development. The theoretical background and methodology of this study are based on the specific human capital concept introduced by Becker, as well as on the endogenous growth theory with its emphasis on technological progress. The study considers the economic return of older workers with productivity being the target function, though not at the individual worker level, but at the macroeconomic level, i.e., relative to productivity of the economy as a whole. To test the hypothesis, the authors use statistics from the World Health Organization, Trading Economics and PwC Global companies, as well as the data from the Global Talent Competitiveness report for 63 countries of the world. The purpose of the study is achieved by applying several quantitative methods of data analysis: correlation analysis, regression analysis and cluster analysis. This set of methods is used to identify not only correlative parallelism, but also causal relationships between variables included in the research hypothesis. The results of empirical analysis show that in the contemporary world the technological readiness coupled with the high level of lifelong learning are the reasons-catalysts that provide the stimulating effect of the retirement age increase (objectively leading to the increase in the share of older workers in the labour force composition) on productivity of the economy. The authors also concluded that raising the retirement age in a country without considering the above factors that characterize its development level in technological and educational aspects does not in itself contribute to the effective use of the economic potential of older workers. Keywords: older workers, return, productivity of an economy, specific human capital, endogenous growth. Полезны ли для экономики работники старшего возраста? Наряду с современным явлением старения населения экономистов также беспокоят изменения в возрастном составе рабочей силы в сторону увеличения доли работников старшего возраста. В связи с этим в международном исследовательском пространстве актуальна дискуссия о полезности для экономики работников старшего возраста. Целью данного исследования является эмпирическая проверка гипотезы о том, что в современном мире полезность работников старшего возраста для экономики детерминируется, помимо характеристик самих этих работников, также и факторами, характеризующими уровень развития территории. Теоретические предпосылки и методология данного исследования опираются на концепт специфического человеческого капитала Г. Беккера и теорию эндогенного роста с её акцентом на развитии технологий. В рамках данного исследования полезность работников старшего возраста для экономики рассматривается через производительность как целевую функцию, но не на индивидуальном уровне работников, а на макроэкономическом уровне, т.е. относительно производительности экономики в целом. Для доказательства гипотезы исследования авторы используют статистические данные Всемирной организации здравоохранения, организаций Trading Economics и PwC Global, а также данные отчёта о глобальной конкурентоспособности по таланту по 63 странам мира. Цель исследования достигается с помощью нескольких количественных методов анализа данных: корреляционного анализа, регрессионного анализа и кластерного анализа. Этот комплекс методов используется для того, чтобы выявить не только корреляционный параллелизм, но и причинно-следственные связи между переменными, включёнными в доказательство гипотезы исследования. Результаты эмпирического анализа показывают, что в странах современного мира технологическая готовность вкупе с высоким уровнем непрерывного обучения являются теми причинами-катализаторами, которые обеспечивают стимулирующее влияние повышения пенсионного возраста (объективно приводящего к увеличению доли работников старшего возраста в структуре рабочей силы) на производительность экономики. Авторы также пришли к выводу о том, что повышение пенсионного возраста в стране без учёта вышеперечисленных факторов, характеризующих уро- 28 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 вень развития этой страны в технологическом и образовательном аспектах, само по себе не способствует эффективному использованию экономического потенциала работников старшего возраста. Ключевые слова: работники старшего возраста, полезность, производительность экономики, специфический человеческий капитал, эндогенный рост. Ievads LÓdz ar m˚sdienu sabiedrÓbas novecoanos ekonomisti pievÁr uzmanÓbu tam, ka darbaspÁka vecuma sast‚v‚ palielin‚s gados vec‚ku darbinieku Ópatsvars. –o par‚dÓbu sauc par darbaspÁka novecoanos (angÔu val.: workforce aging) (Aiyar et al. 2016). PÁdÁjos gados liel‚kaj‚ daÔ‚ ekonomiski attÓstÓto valstu darbaspÁka vidÁjais vecums ir pieaudzis (Gobel, Zwick 2011). Zin‚tniskaj‚ literat˚r‚ tiek uzsvÁrts, ka Eirop‚ n‚kamaj‚s desmitgadÁs gados vec‚ku darbinieku skaits strauji pieaugs (Cataldi et al. 2011; Aiyar et al. 2016). Proti, viens no Ó raksta autoriem sav‚ iepriekÁj‚ pÁtÓjuma gait‚ noskaidroja, ka pÁdÁjo 10 gadu laik‚ Latvij‚ ir vÁrojams strauj, gandrÓz 2 rei˛u liels nodarbin‚tÓbas pieaugums vecuma grup‚ 65 gadi un vair‚k, kas kvantitatÓvi atbilst visp‚rÁjai Eiropas SavienÓbas tendencei (Kudins 2021). SaistÓb‚ ar to starptautiskaj‚ pÁtnieciskaj‚ telp‚ aktu‚la ir diskusija par gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai (Verhaegen, Salthouse 1997; Colonia-Willner 1998; Skirbekk 2003; Gobel, Zwick 2011; Projektu un kvalitates vadiba 2014; Borsch-Supan, Weiss 2016; Boring, Grogaard 2021 u.c.). No vienas puses, zin‚tniskaj‚ literat˚r‚ past‚v vecuma diskrimin‚cija jeb eid˛isms (angÔu val.: ageism), un pat dominÁ viedoklis, kas nor‚da uz gados vec‚ku darbinieku nepamatotu atzÓanu par ekonomikai nederÓgiem viÚu zem‚ ra˛Óguma dÁÔ salÓdzin‚jum‚ ar gados jaun‚kiem darbiniekiem (Avolio, Waldman 1994; Kahana et al. 2018). Pla‚k‚ soci‚li ekonomiskaj‚ kontekst‚ tiek uzskatÓts, ka eid˛isms ir m˚sdienu moderniz‚cijas teorijas izpausme makrolÓmenÓ. Argument‚cijas pamatojumu veido tas, ka, pieaugot sabiedrÓbas moderniz‚cijai, eid˛isms pastiprin‚s, bet soci‚l‚ politika un vadÓbas metodes, kas par‚dÓj‚s lÓdz ar industrializ‚ciju, ir zaudÁjuas savu pozÓciju un aktualit‚ti (De Tavernier et al. 2019). Daudzu pÁtÓjumu rezult‚ti nor‚da, ka vec‚ka gadag‚juma cilvÁku zin‚anas, prasmes un pieredze netiek pilnvÁrtÓgi pielietotas ekonomik‚ (Gobel, Zwick 2011; PwC Global 2018; Connie 2020). 2018. gad‚ Jaunanglijas medicÓnas ˛urn‚ls (angÔu val.: The New England Journal of Medicine) publicÁja rakstu, kur‚ tiek aprakstÓti ASV veikt‚ plaa pÁtÓjuma rezult‚ti, kas nor‚da, ka cilvÁka dzÓves produktÓv‚kais vecums ir 60ñ70 gadi. Otrs cilvÁka dzÓves produktÓv‚kais vecums ir no 70 lÓdz 80 gadu vecumam, savuk‚rt treais ñ no 50 lÓdz 60 gadiem (Connie 2020). Eid˛isma izplatÓba noved pie sabiedrÓbas veselÓbas pasliktin‚an‚s, gados vec‚ku cilvÁku soci‚l‚s atstumtÓbas, to p‚ragras n‚ves, un ekonomikai tas izmaks‚ miljardiem dol‚ru. Pasaules VeselÓbas organiz‚cijas (PVO) p‚rskat‚ ar nosaukumu ìEid˛isms ir glob‚la problÁma: ANOî (angÔu val.: Ageism is a Global Challenge: UN) ir ietverts aicin‚jums nekavÁjoties realizÁt efektÓvas stratÁÏijas cÓÚ‚ pret eid˛ismu (World Health Organization 2021). J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 29 Papildus iepriek minÁtaj‚m galÁj‚m nost‚j‚m, zin‚tniskaj‚ literat˚r‚ tiek minÁti arÓ pielaidÓg‚ki viedokÔi saistÓb‚ ar gados vec‚ku darbinieku ra˛Ógumu un noderÓgumu ekonomikai. PiemÁram, V. Skirbeks (V. Skirbekk) pÁtÓjum‚, kas balst‚s uz literat˚ras analÓzi par saistÓbu starp vecumu un individu‚lo ra˛Ógumu, secin‚ja, ka gados vec‚ku darbinieku pr‚ta spÁju samazin‚jums var novest pie ra˛Óguma samazin‚juma, ja tikai viÚu pieredze un augstais profesion‚lo iemaÚu lÓmenis nep‚rsniedz pr‚ta spÁju samazin‚jumu (Skribekk 2003). ViÚ arÓ atkl‚ja, ka ra˛Óguma samazin‚jums vec‚ka gadag‚juma cilvÁkiem jo Ópai par‚d‚s, veicot problÁmu risin‚anas uzdevumus, piedaloties apm‚cÓbas un ir saistÓts ar darba uzdevumu izpildes ‚trumu, tomÁr tajos darbos, kuros pieredze un verb‚l‚s spÁjas ir svarÓgas, gados vec‚ki darbinieki saglab‚ augstu ra˛Óguma lÓmeni (Skribekk 2003). Savuk‚rt da˛u pÁtÓjumu rezult‚ti nor‚da arÓ uz da˛‚da vecuma grupu darbinieku profesion‚l‚ potenci‚la telpisk‚m atÌirÓb‚m. PiemÁram, pÁtnieki P. Borings (P. Boring) un D˛. Grog‚rds (J. Grogaard) pÁtÓja saistÓbu starp darbinieku vecumu un viÚu individu‚lo ra˛Óguma potenci‚lu, IRP (angÔu val: individual productivity potential, IPP). IRP tiek noteikts pÁc darbinieka individu‚laj‚m ÓpaÓb‚m, kas saistÓtas ar profesion‚lo prasmju izmantoanu darb‚. AnalizÁjot Pieauguo kompetenËu starptautisk‚s novÁrtÁanas programmas (angÔu val.: Programme for the International Assessment of Adult Competencies, PIAAC) datus par 27 Eiropas un ‚rpus Eiropas valstÓm, viÚi konstatÁja, ka tikai 17 no 27 valstÓm gados vec‚ku darbinieku grupai ir zem‚ka IRP balle salÓdzin‚jum‚ ar vidÁja vecuma darbiniekiem (Boring, Grogaard 2021). Pamatojoties uz Ó pÁtÓjuma rezult‚tiem, autori izvirza hipotÁzi, ka m˚sdien‚s gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek noteikts ne tikai pÁc pau darbinieku raksturlielumiem, bet gan arÓ pÁc faktoriem, kas raksturo teritorijas (valsts, reÏiona utt.) attÓstÓbas lÓmeni. –Ó pÁtÓjuma ietvaros tiks pÁtÓts gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai, izmantojot ra˛Ógumu k‚ mÁrÌa funkciju. Savuk‚rt ra˛Ógums tiks mÁrÓts ne individu‚laj‚ darbinieku lÓmenÓ, bet gan makroekonomiskaj‚ lÓmenÓ, t.i., k‚ ekonomikas ra˛Ógums (Rice, Venables 2004a, 2004b; Cusolito, Maloney 2018; Komarova et al. 2021). MetodoloÏijas ziÚ‚ autori analizÁs ra˛Ógumu makroekonomiskaj‚ lÓmenÓ, pamatojoties uz cilvÁkkapit‚la teoriju un vÁrot uzmanÓbu t‚ [cilvÁkkapit‚la] ietekmei gan uz ekonomisko izaugsmi kopum‚ (Romer 1986, 1989a, 1989b; Barro 2001; Becker 2009; Pelinescu 2015), gan uz ekonomikas ra˛Ógumu un taj‚ funkcionÁjoo uzÚÁmumu ra˛Ógumu (Hellerstein, Neumark 1995; Hellerstein et al. 1999; Abel et al. 2010; Cardoso, Guimaraes 2010; Cocalia 2015; Andretta et al. 2021). Lai pier‚dÓtu pÁtÓjuma hipotÁzi, autori izmantoja jaun‚ko Pasaules VeselÓbas organiz‚cijas (angÔu val.: World Health Organization), organiz‚ciju Trading Economics un PwC Global statistiku, k‚ arÓ Glob‚l‚s talantu konkurÁtspÁjas (angÔu val.: Global Talent Competitiveness) p‚rskata datus par 63 pasaules valstÓm no da˛‚diem kontinentiem un ar da˛‚du soci‚li ekonomisk‚s attÓstÓbas lÓmeÚi. –Ó pÁtÓjuma galvenie ierobe˛ojumi, kas samazina ieg˚to rezult‚tu stabilit‚ti, ir salÓdzinoi neliela valstu izlase un dinamikas analÓzes promb˚tne. Lai kompensÁtu iepriek minÁtos ierobe˛ojumus, autori vienlaikus izmanto vair‚kas datu analÓzes kvantitatÓv‚s metodes ñ korel‚cijas analÓzi, regresijas analÓzi un klasteranalÓzi, ñ ar nol˚ku ne tikai noteikt korel‚cijas paralÁlismu, bet gan arÓ cÁloÚsakarÓbas (Keim 2020) starp analizÁjamajiem mainÓgajiem. 30 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 PÁtÓjuma teorÁtiskais un empÓriskais pamatojums Vairums datu apstiprina viedokli, ka noteikt‚ dzÓves posm‚ darbinieku pr‚ta spÁjas samazin‚s. T‚, pÁtnieki P. Verh‚gens (P. Verhaegen) un T. Salthauss (T. Salthouse) veica meta-analÓzi 91 pÁtÓjumam, kuros tika pÁtÓts, k‚ str‚d‚joo pr‚ta spÁjas attÓst‚s dzÓves gait‚. Pamatojoties uz o pÁtÓjumu rezult‚tu analÓzi, viÚi secin‚ja, ka pr‚ta spÁjas ñ t‚das, k‚ dom‚anas ‚trums un epizodisk‚ atmiÚa, ñ ap 50 gadu vecumu b˚tiski samazin‚s un turpina samazin‚ties arÓ n‚kamajos dzÓves gados (Vergaegen, Salthouse 1997). TomÁr saistÓb‚ ar gados vec‚kiem darbiniekiem da˛i pÁtnieki nor‚da uz plau stereotipa izplatÓbu, proti, gados vec‚ki darbinieki ir maz‚k produktÓvi: ìliterat˚r‚ sastopamie argumenti nor‚da uz fizisko spÁju samazin‚jumu kopum‚, savuk‚rt pr‚ta spÁjas samazin‚s vismaz da˛‚s jom‚sî (Barthel 2008: 3). Latvijas pÁtnieki veica interesantu socioloÏisko pÁtÓjumu par gados vec‚ku darbinieku ekonomisko potenci‚lu (Projektu un kvalitates vadiba 2014). ViÚi secin‚ja, ka ìgados vec‚ki cilvÁki uzskata, ka viÚiem, salÓdzinot ar jaun‚kiem cilvÁkiem, daudz liel‚k‚ mÁr‚ piemÓt pieredze, bet vismaz‚k ñ tehnoloÏiju p‚rvaldÓanu prasmju. Tie mÁrÌa grupas p‚rst‚vji, kuri uzskata, ka tiem tr˚kst k‚das zin‚anas vai prasmes, visbie˛‚k k‚ nepietiekamas minÁjui datora lietoanas prasmes, angÔu valodas prasmes un zin‚anas uzÚÁmÁjdarbÓb‚. Savuk‚rt darba devÁji visaugst‚k vÁrtÁ gados vec‚ku darbinieku pieredzi, uzticamÓbu un spÁju pieÚemt patst‚vÓgus lÁmumus, bet t‚das ÓpaÓbas, spÁjas, prasmes un kompetences k‚ atvÁrtÓba jaun‚m idej‚m, tehnoloÏiju p‚rvaldÓana un radoums visvair‚k minÁtas to ÓpaÓbu vid˚, kuras 50 gadus veciem un vec‚kiem str‚dniekiem piemÓt maz‚k, salÓdzinot ar gados jaun‚kiem str‚dniekiemî (Projektu un kvalitates vadiba 2014: 68). VÁl 20. gadsimta 60. gados ekonomisti T. –ulcs (T. Schultz) un G. Bekers (G. Becker) nor‚dÓja, ka izglÓtÓba un apm‚cÓba ir investÓcija cilvÁkkapit‚l‚, kas [investÓcijas] spÁj paaugstin‚t ra˛Ógumu (Schultz 1961; Becker 1964). Turpm‚k visas savas dzÓves laik‚ G. Bekers, kas 1992. gad‚ kÔuva par Nobela prÁmijas laure‚tu ekonomik‚, ar savu kolektÓvu aktÓvi turpin‚ja cilvÁkkapit‚la ekonomiskos pÁtÓjumus (Becker, Ghez 1975; Becker 1993, 2009; Becker et al. 2010). –Ó pÁtÓjuma metodoloÏijai vispiemÁrot‚ks ir viÚa pied‚v‚tais jÁdziena sadalÓjums: visp‚rÁjais cilvÁkkapit‚ls (angÔu val.: general human capital) un specifiskais cilvÁkkapit‚ls (angÔu val.: specific human capital) (Becker 1993). PÁc G. Bekera dom‚m, visp‚rÁjo cilvÁkkapit‚lu ìra˛oî Ópaas instit˚cijas (skolas, koled˛as), savuk‚rt specifisko cilvÁkkapit‚lu ñ darbavietas. Specifisk‚ cilvÁkkapit‚la koncepts palÓdzÁja saprast, k‚dÁÔ darbinieki ar lielu darba st‚˛u vien‚ viet‚ ret‚k maina darbavietu, un k‚dÁÔ vakances instit˚cij‚s tiek aizpildÓtas, galvenok‚rt, ar iekÁjiem cilvÁkresursiem, nevis ar person‚la piesaisti no ‚rpuses (Becker 2009; Becker et al. 2010). PÁc G. Bekera, specifiskais cilvÁkkapit‚ls, kas uzkr‚ts ilgtermiÚa profesion‚l‚s darbÓbas laik‚ (un pat ne vienas instit˚cijas vai organiz‚cijas ietvaros, bet gan darba tirg˚ kopum‚) teorÁtiski var tikt uzskatÓts par gados vec‚ku darbinieku noderÓguma determinantu saistÓb‚ ar ekonomikas ra˛Ógumu. I. DÓrijs (I. Deary) un kolÁÏi veica pÁtÓjumu analÓzi, kuros novÁrtÁtas vecuma atÌirÓbas ra˛Ógum‚ no darba devÁju un darbinieku viedokÔa (Deary et al. 2000). ViÚi secin‚ja, ka 5 no 7 pÁtÓjumiem uzr‚dÓja apgrieztu U formas ra˛Óguma profilu, kur‚ darbiniekiem vecum‚ no 30 lÓdz 40 gadiem bija visaugst‚kais ra˛Óguma lÓmenis. T‚l‚k J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 31 tiek konstatÁts, ka darbiniekiem vec‚kiem par 50 gadiem ir zem‚ks ra˛Ógums, nek‚ darbiniekiem, kas nav sasniegui o vecumu, neskatoties uz augst‚ku algas lÓmeni. IzÚÁmums ir pÁtÓjuma rezult‚ti, ko veica D˛. Hellerteins (J. Hellerstein) un D. “˚m‚rks (D. Neumark), kuri, pÁtot IzraÁlas ra˛oanas uzÚÁmumus, atkl‚ja, ka dzÓves laik‚ pieaug ra˛Ógums (Hellersein, Neumark 1995). T‚pat, pÁtot amerik‚Úu uzÚÁmumu, D˛. Helteins, D. “˚m‚rks un K. Troske (K. Troske) noskaidroja, ka darbinieki, kas vec‚ki par 55 gadiem, sniedz visliel‚ko ieguldÓjumu kopÁj‚ uzÚÁmuma ra˛oanas apjom‚. TaËu viÚi atkl‚ja, ka ra˛Óguma maksimumu sasniedz 35ñ54 gadus veci darbinieki, ja par ra˛Óguma r‚dÓt‚ju izmantot sara˛otu pievienoto vÁrtÓbu, nevis kopÁjo uzÚÁmuma ra˛oanas apjomu (Hellerstein et al. 1999). A. Kardoso (A. Cardoso) un P. Guimaress (P. Guimaraes), izmantojot paneÔdatus par Portug‚les priv‚t‚ sektora uzÚÁmumiem vair‚k nek‚ 20 gadu laika posm‚, secin‚ja, ka gados vec‚ki darbinieki patiesÓb‚ ir sava atalgojuma cienÓgi, jo viÚu ieguldÓjums uzÚÁmuma ra˛Ógum‚ p‚rsniedz uz viÚiem tÁrÁto algas fonda daÔu (Cardoso, Guimaraes 2010). IepriekÁjo pÁtÓjumu rezult‚tos minÁt‚ tehnoloÏiski augsti attÓstÓt‚ IzraÁla, kur‚ darbinieku ra˛Ógums pieaug dzÓves laik‚ (Hellerstein, Neumark 1995), k‚ arÓ ASV un Portug‚le, Ôauj autoriem uzskatÓt, ka m˚sdienu pasaulÁ gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek determinÁts ne tikai pamatojoties uz pau darbinieku raksturlielumiem, bet gan arÓ uz valsts attÓstÓbas lÓmeÚa faktoriem. –ie faktori visticam‚k attiecas uz tehnoloÏiju attÓstÓbu, m˚˛izglÓtÓbu (angÔu val.: lifelong learning) u.tml. 2020. gad‚ Pasaules ekonomikas foruma (angÔu val.: World Economic Forum) publicÁtaj‚ speci‚laj‚ Glob‚l‚s konkurÁtspÁjas p‚rskat‚ (angÔu val.: Global Competitiveness Report) ir aprÁÌin‚ts interesants r‚dÓt‚js (diem˛Ál tikai 37 pasaules valstÓm) ñ gatavÓba transform‚cij‚m (angÔu val.: transformation readiness), kas ietver 11 strukt˚relementus, t‚ dÁvÁt‚s ekonomisk‚s transform‚cijas priorit‚tes (angÔu val.: economic transformation priorities) (Schwab et al. 2020): 1) stingru vadÓbas principu un ilgtermiÚa vÓzijas ievieana valsts iest‚dÁs, k‚ arÓ uzticÓbas nostiprin‚ana, kalpojot saviem pilsoÚiem; 2) infrastrukt˚ras moderniz‚cija, lai pa‚trin‚tu enerÏÁtisko p‚reju un palielin‚tu elektroenerÏijas un IKT pieejamÓbu; 3) p‚reja uz progresÓv‚ku nodokÔu re˛Ómu, p‚rdomas par to, k‚ tiek apliktas ar nodokÔiem korpor‚cijas, bag‚tÓba un darbaspÁks valsts un starptautiskaj‚ lÓmenÓ; 4) izglÓtÓbas programmu atjaunin‚ana un investÓciju palielin‚ana darbam un n‚kotnes tirgum nepiecieamo prasmju apm‚cÓb‚; 5) darba likumdoanas un soci‚l‚s aizsardzÓbas piel‚goana jaunai ekonomikai un jaun‚m darbaspÁka vajadzÓb‚m; 6) veselÓbas apr˚pes un soci‚l‚s apr˚pes iest‚˛u infrastrukt˚ras uzlaboana, palielinot to pieejamÓbu; 7) finanu lÓdzekÔu novirzÓana ilgtermiÚa investÓcij‚s, stabilit‚tes stiprin‚ana un iekÔauan‚s iespÁju paplain‚ana; 8) 4.0 r˚pniecÓbai nepiecieamo konkurences un antimonopola ierobe˛ojumu p‚rdom‚ana, pieejas nodroin‚ana gan vietÁj‚s nozÓmes, gan starptautisk‚ lÓmeÚa tirgum; 9) n‚kotnes tirgus izveide, jo Ópai jom‚s, kur‚s nepiecieama sadarbÓba starp valsts un priv‚to sektoru; 32 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 10) investÓciju paplain‚ana pÁtniecÓb‚, inov‚cij‚s un izgudrojumos, kas veido jaunu n‚kotnes tirgu; 11) uzÚÁmumu mudin‚ana da˛‚dÓbai, vienlÓdzÓbai un iekÔauanai darbinieku radouma paaugstin‚anas nol˚kos. –Óm 11 priorit‚tÁm ir vit‚li svarÓga nozÓme ekonomisk‚s transform‚cijas Óstenoanai pasaules valstÓs, t.i., ìvirzÓbai uz soci‚lo, vides un institucion‚lo mÁrÌu pilnÓgu integr‚ciju pasaules valstu ekonomiskaj‚s sistÁm‚s n‚kamo piecu gadu laik‚. R‚dÓt‚js ìgatavÓba transform‚cij‚mî nosaka, cik liel‚ mÁr‚ obrÓd Ós valstis ir pietuvoju‚s izmaiÚ‚m ekonomik‚î (Schwab et al. 2020: 44). R‚dÓt‚ja ìgatavÓba transform‚cij‚mî analÓze kop‚ ar citiem valsts raksturlielumiem (ra˛Ógums, m˚˛izglÓtÓba), k‚ arÓ ar r‚dÓt‚jiem, kas raksturo darbaspÁka novecoanos, sniedz rezult‚tus, kas vÁl nepier‚da, bet liecina par labu aj‚ pÁtÓjum‚ izvirzÓtajai hipotÁzei. N‚kamaj‚ tabul‚ autori salÓdzina datus par vair‚kiem darbaspÁka novecoan‚s un ekonomikas ra˛Óguma r‚dÓt‚jiem valstÓs ar augst‚ko un zem‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m. 1. tabula 5 valstis ar augst‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m 71,4 51,1 63,8 15,5 77,8 54,6 62,0 18,8 70,6 60,4 66,5 13,1 83,4 17,3 60,0 14,7 73,7 48,1 65,0 15,4 5 valstis ar zem‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m 36,5 6,5 60,0 9,5 28,1 34,3 65,0 9,5 37,6 33,1 64,5 8,6 24,2 28,5 67,0 11,6 40,6 18,8 65,0 8,1 Nodarbin‚to % vecum‚ 65+ no nodarbin‚to kopskaita, 2015.g. 49,5 48,8 48,1 47,2 46,9 VÓrieu vidÁjais m˚˛a ilgums pÁc pensijas vecuma sasnieganas, gadi, 2020.g. Indija Polija Ung‚rija GrieÌija Meksika PensionÁan‚s vecums vÓrieiem, gadi, 2020.g.ñ 2021.g. 69,9 68,5 66,5 65,5 64,2 Ekonomikas ra˛Ógums* ñ IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP), t˚kst. ASV dol‚ru, 2020.g. Somija Zviedrija D‚nija ÕÓna Kan‚da M˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, balles no 0 lÓdz 100, 2021.g. Valstis GatavÓba transform‚cij‚m, balles no 0 lÓdz 100, 2020.g. Da˛i r‚dÓt‚ji, kas raksturo gados vec‚kus darbiniekus un ekonomikas ra˛Ógumu valstÓs ar augst‚ko un zem‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m 14,1 21,9 15,3 Nav datu 24,6 Nav datu 9,5 4,6 7,9 38,1 * Zin‚tniskaj‚ literat˚r‚ ra˛Ógums makroekonomiskaj‚ lÓmenÓ parasti tiek mÁrÓts ar iekzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzÓvot‚ju (Rice, Venables 2004a, 2004b; Cusolito, Maloney 2018). Avots: sagatavoja autori, pamatojoties uz datiem no Lanvin, Monteiro 2021; PwC Global 2017; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab et al. 2020. J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 33 K‚ redzams 1. tabul‚, piecas valstis ar augst‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m atÌiras no piec‚m valstÓm ar zem‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m ne tikai ar o r‚dÓt‚ju, bet gan arÓ ar visiem p‚rÁjiem tabul‚ nor‚dÓtajiem r‚dÓt‚jiem. PiemÁram, valstÓs ar augst‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m daudz augst‚ks ir arÓ m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, ekonomikas ra˛Ógums, nodarbin‚to % vecum‚ 65+ no nodarbin‚to kopskaita (izÚemot Meksiku), vÓrieu vidÁjais m˚˛a ilgums pÁc pensijas vecuma sasnieganas (kas liecina par pensionÁjo‚ darbaspÁka veselÓbas st‚vokli). VienÓgais r‚dÓt‚js, kas gatavÓbas transform‚cij‚m lÓdervalstÓm nav augst‚ks salÓdzin‚jum‚ ar valstÓm ar zem‚ko gatavÓbu transform‚cij‚m, ir pensionÁan‚s vecums vÓrieiem (ar da˛iem izÚÁmumiem: Indija ar salÓdzinoi zemu pensionÁan‚s vecumu, D‚nija un Kan‚da ar salÓdzinoi augstu pensionÁan‚s vecumu). –Ìiet, ka m˚sdien‚s pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚anai t‚ vai cit‚ pasaules valstÓ j‚notiek, k‚ minimums, ja valstÓ ir attiecÓgais iedzÓvot‚ju m˚˛a ilgums, k‚ arÓ augstie m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas un gatavÓbas transform‚cij‚m r‚dÓt‚ji, ñ tikai ‚dos gadÓjumos gados vec‚ki darbinieki var b˚t ekonomikai noderÓgi, t.i., paaugstin‚t savas valsts ekonomikas ra˛Ógumu. T‚tad, pamatojoties uz attiecÓg‚s zin‚tnisk‚s literat˚ras un to empÓrisko datu analÓzi, kas Ô‚va izprast gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomik‚, autori uzskata, ka m˚sdien‚s situ‚cija ar gados vec‚ku darbinieku ekonomisko noderÓgumu ir nenoteikta. T‚ ir nenoteikta t‚d‚ ziÚ‚, ka, visticam‚k, gados vec‚ku darbinieku specifisk‚ cilvÁkkapit‚la (pÁc G. Bekera) pilnÓgai realizÁanai ekonomik‚ ir nepiecieami vÁl k‚di izglÓtÓbas un tehnoloÏiskie nosacÓjumi, nevis vienk‚ra pensionÁan‚s vecuma palielin‚ana pie salÓdzinoi zem‚ iedzÓvot‚ju m˚˛a ilguma un valsts transform‚ciju potenci‚la. T‚l‚k autori mÁÏin‚s to empÓriski pier‚dÓt 63 pasaules valstu izlasÁ, izmantojot vair‚kas datu analÓzes kvantitatÓv‚s metodes. PÁtÓjuma metodoloÏija –Ó pÁtÓjuma metodoloÏijas pamat‚ ir cilvÁkkapit‚la teorija ñ G. Bekera klasiskais pÁtÓjums, kura rezult‚ti pier‚da, ka ieguldÓjums izglÓtÓb‚ un cilvÁku apm‚cÓb‚ ir vienlÓdzÓgs uzÚÁmuma ieguldÓjumam aprÓkojum‚ (Becker 1993, 2009; Becker et al. 2010), k‚ arÓ ilgtermiÚa izaugsmes teorija (angÔu val.: the theory of long-run growth) (Romer 1986, 1989a, 1989b; Barro 2001; Barro, Sala-i-Martin 2004). CilvÁkkapit‚la teorijas un ilgtermiÚa izaugsmes teorijas galvenie postul‚ti, kurus autori izmanto, lai konceptu‚li izprastu gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai, ir ‚di: — gados vec‚ki darbinieki var palielin‚t savu ra˛oanas potenci‚lu, palielinot izglÓtÓbas un profesion‚l‚s sagatavotÓbas lÓmeni; — darbinieku ilgtermiÚa noderÓgums ekonomikai palielin‚s, pateicoties ieguldÓjumam apm‚cÓb‚s darbaviet‚. CilvÁkkapit‚la teorija un ilgtermiÚa izaugsmes teorija nor‚da uz m˚˛izglÓtÓbu k‚ vienu no nozÓmÓg‚kajiem faktoriem, kas nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai. Glob‚l‚s talantu konkurÁtspÁjas p‚rskats pied‚v‚ empÓriskos datus par integrÁto m˚˛izglÓtÓbas r‚dÓt‚ju m˚sdienu pasaules valstÓs. –is r‚dÓt‚js ietver ‚dus struktur‚los elementus (Lanvin, Monteiro 2021): 34 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 uzÚÁmÁjdarbÓbas un ekonomikas disciplÓnu reitings (angÔu val.: business and economics subject ranking) ñ pasaules universit‚u reitings priekmet‚ ìuzÚÁmÁjdarbÓba un ekonomikaî; vÁrtÓba ieg˚ta no valsts trÓs lab‚ko universit‚u vidÁj‚ rezult‚ta; — apm‚cÓbu izplatÓba uzÚÁmumos (angÔu val.: prevalence of training in firms) ñ is r‚dÓt‚js attiecas uz to uzÚÁmumu Ópatsvaru, kas saviem past‚vÓgajiem darbiniekiem un darbiniekiem, kas str‚d‚ nepilnu laiku, pied‚v‚ form‚las apm‚cÓbas programmas pÁdÁj‚ finanu gad‚; — darbinieku attÓstÓba (angÔu val.: employee development) ñ ekspertu vidÁji svÁrt‚ atbilde uz jaut‚jumu: vai j˚su valsts uzÚÁmumi iegulda savu darbinieku apm‚cÓb‚ un attÓstÓb‚? (1 ñ pavisam neiegulda; 7 ñ liel‚ mÁr‚ iegulda); — form‚l‚ un neform‚l‚ izglÓtÓba (angÔu val.: formal and non-formal studies) ñ is r‚dÓt‚js attiecas uz to pieauguo vecum‚ no 16 lÓdz 65 gadiem Ópatsvaru, kas pÁdÁjo 12 mÁneu laik‚ piedalÓj‚s form‚laj‚s un neform‚laj‚s apm‚cÓb‚s. VÁl viens b˚tisks faktors, kas potenci‚li nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai, ir ilg‚ks darba m˚˛s, kas saskaÚ‚ ar organiz‚cijas PwC Global pÁtÓjuma rezult‚tiem Ô‚va ekonomikai glob‚l‚ mÁrog‚ saÚemt papildu peÔÚu 3,5 triljoni ASV dol‚ru apmÁr‚ (PwC Global 2018). –Ó pÁtÓjuma ietvaros autori k‚ raksturlielumu izmanto iedzÓvot‚ju vidÁjo paredzamo m˚˛a ilgumu dziman‚s brÓdÓ (angÔu val.: life expectancy at birth) pasaules valstÓs (World Health Organization 2020), kas tiei nosaka ilg‚ka darba m˚˛a pau iespÁjamÓbu konkrÁtaj‚ valstÓ. K‚ redzams 1. tabul‚, valstÓs ar relatÓvi augstu ekonomikas ra˛Ógumu vÓrieu vidÁjais m˚˛a ilgums pÁc pensionÁan‚s, kas nor‚da uz pensij‚ aizejo‚ darbaspÁka veselÓbas st‚vokli, visos salÓdzin‚tajos gadÓjumos ir augst‚ks (da˛reiz pat 2 reizes), nek‚ valstÓs ar relatÓvi zemu ekonomikas ra˛Ógumu. VÁl viens nozÓmÓgais faktors, kas potenci‚li nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai, ir akcentÁts endogÁn‚s izaugsmes (angÔu val.: endogenous growth) teorijas ietvaros (Romer 1986; Diene et al. 2016), kas [teorija] pievÁras tehnoloÏij‚m un nodarbin‚tÓbai zin‚anu ietilpÓg‚s nozarÁs, k‚ arÓ pamato investÓciju nozÓmÓbu cilvÁkkapit‚l‚. –Óm investÓcij‚m ir pozitÓva multiplikatÓva ietekme uz ekonomiku, un t‚s palÁnina uzkr‚t‚ kapit‚la atdeves samazin‚anos, stimulÁjot cilvÁkus ieviest jaunin‚jumus un pagarin‚t darba m˚˛u. –Ó pÁtÓjuma ietvaros autori izmanto Pasaules ekonomisk‚ foruma Glob‚l‚s konkurÁtspÁjas p‚rskat‚ aprÁÌin‚to pasaules valstu tehnoloÏisk‚s gatavÓbas (angÔu val.: technological readiness) r‚dÓt‚ju. Lai gan is r‚dÓt‚js pÁdÁjo reizi tika aprÁÌin‚ts 2017. gad‚ (Schwab, World Economic Forum 2017), autori to uzskata par piemÁrotu im pÁtÓjumam, jo, pat ja pasaules valstu tehnoloÏisk‚ gatavÓba aj‚ laik‚ ir mainÓjusies (visticam‚k, ka t‚ ir palielin‚jusies), tad tehnoloÏisk‚s gatavÓbas attiecÓba starp valstÓm diez vai tik Ôoti mainÓjusies, lai izkropÔotu kvantitatÓv‚s analÓzes datus, t.i., piemÁram, ASV joproj‚m ir tehnoloÏiski daudz attÓstÓt‚ka par Latviju (un tiei to autoriem ir nepiecieams zin‚t, lai empÓriski pier‚dÓtu Ó pÁtÓjuma hipotÁzi). Pasaules valstu tehnoloÏisk‚s gatavÓbas r‚dÓt‚js ietver ‚dus strukt˚relementus (Schwab, World Economic Forum 2017): — jaun‚ko tehnoloÏiju pieejamÓba (angÔu val.: availability of latest technologies) ñ ekspertu vidÁji svÁrt‚ atbilde uz jaut‚jumu: cik liel‚ mÁr‚ j˚su valstÓ ir pieejamas jaun‚k‚s tehnoloÏijas? (1 ñ pavisam nav pieejamas; 7 ñ liel‚ mÁr‚ pieejamas); — J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 35 tehnoloÏiju ievieana uzÚÁmuma lÓmenÓ (angÔu val.: firm-level technology absorption) ñ ekspertu vidÁji svÁrt‚ atbilde uz jaut‚jumu: vai uzÚÁmumi j˚su valstÓ ievie jaun‚k‚s tehnoloÏijas? (1 ñ pavisam neievie; 7 ñ liel‚ mÁr‚ ievie); — ‚rvalstu tie‚s investÓcijas (¬TI) un tehnoloÏiju p‚rnese (angÔu val.: FDI un technology transfer) ñ ekspertu vidÁji svÁrt‚ atbilde uz jaut‚jumu: cik liel‚ mÁr‚ ¬TI veicina jauno tehnoloÏiju p‚rnesi j˚su valstÓ? (1 ñ pavisam neveicina; 7 ñ liel‚ mÁr‚ veicina); — interneta lietot‚ji (angÔu val.: Internet users) ñ fizisko personu Ópatsvars, kas lieto internetu; — fiksÁt‚s platjoslas interneta abonentu skaits (angÔu val.: fixed-broadband Internet subscriptions) ñ fiksÁt‚ platjoslas interneta abonentu skaits uz 100 iedzÓvot‚jiem; — interneta joslas platums (angÔu val.: Internet bandwidth) ñ starptautiskais interneta joslas platums (kbit/s) uz vienu interneta lietot‚ju; — mobil‚s platjoslas abonementi (angÔu val.: mobile-broadband subscriptions) ñ aktÓvo pieslÁgumu skaits pie mobilajiem platjoslas sakariem uz 100 iedzÓvot‚jiem. –Ó pÁtÓjuma galvenie jÁdzieni ir ìdarbaspÁka novecoan‚sî un ìekonomikas ra˛Ógumsî. Te rodas divi metodiskie uzdevumi ñ o jÁdzienu empÓrisk‚ interpret‚cija un starp tiem esoo cÁloÚsakarÓbu noteikana. Ekonomikas ra˛Óguma empÓriskajai interpret‚cijai autori pielieto to pÁtÓjumu pieredzi, kuros ra˛Ógums makroekonomiskaj‚ lÓmenÓ tiek interpretÁts empÓriski un mÁrÓts ar iekzemes kopprodukta (IKP) palÓdzÓbu, t.i., produktu un pakalpojumu kopsumma, kas tika sara˛oti gada laik‚ uz vienu iedzÓvot‚ju (t‚dÁj‚di Úemot vÁr‚ starpÓbu starp teritorij‚m iedzÓvot‚ju skaita ziÚ‚) vien‚ vai otr‚ valstÓ vai reÏion‚ (Rice, Venables 2004a, 2004b; Cusolito, Maloney 2018). Savuk‚rt darbaspÁka novecoan‚s empÓriskajai interpret‚cijai autori k‚ r‚dÓt‚ju izmantoja pensionÁan‚s vecumu (aj‚ pÁtÓjum‚ ñ tikai vÓrieiem) (Trading Economics 2022), kura paaugstin‚ana objektÓvi noved pie darbaspÁka novecoan‚s. Gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiks empÓriski pier‚dÓts, ja autoriem izdosies identificÁt ne tikai korelatÓvo paralÁlismu, bet gan arÓ cÁloÚsakarÓbu starp pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju 63 pasaules valstÓs, kas veido Ó pÁtÓjuma objektu. T‚ k‚ bie˛i vien ir gr˚ti pier‚dÓt tiei cÁloÚsakarÓbu, pamatojoties uz kvantitatÓvaj‚m korel‚cij‚m, tad var pieÚemt, ka korel‚cija nor‚da uz cÁloÚsakarÓbu (kas ir riskanti) (Keim 2020) vai nu mÁÏin‚t nodemonstrÁt cÁloÚsakarÓbu, pielietojot datu analÓzes papildu kvantitatÓv‚s metodes (ko dara arÓ Ó pÁtÓjuma autori). Autori uzs‚ka datu analÓzi ar korel‚cijas ñ gan piln‚s, gan daÔÁj‚s (angÔu val.: partial correlation) ñ aprÁÌinu starp pensionÁan‚s vecuma un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju r‚dÓt‚jiem, turkl‚t daÔÁj‚s korel‚cijas aprÁÌina laik‚ tiks bloÌÁti trÓs faktori, kas potenci‚li nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai: m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums dzimanas brÓdÓ un tehnoloÏisk‚ gatavÓba pasaules valstÓs. T‚l‚k autori pielieto datu analÓzes papildu metodi ñ line‚ro regresiju (angÔu val.: linear regression) ar mainÓgo iekÔauanas pak‚penisko metodi (angÔu val.: stepwise method) un klasteranalÓzi (angÔu val.: cluster analysis) ñ ar mÁrÌi identificÁt tiei cÁloÚsakarÓbu starp IKP uz vienu iedzÓvot‚ju un pensionÁan‚s vecumu, k‚ arÓ starp IKP uz vienu iedzÓvot‚ju un tiem faktoriem-nosacÓjumiem, kas nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai. — 36 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 N‚kamaj‚ attÁl‚ autori shematiski izkl‚stÓja Ó pÁtÓjuma hipotÁzi (kas vÁl j‚pier‚da) par to, ka m˚sdienu pasaulÁ gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek determinÁts ne tikai ar pau gados vec‚ku darbinieku raksturlielumiem, bet arÓ ar faktoriem, kas raksturo valsts attÓstÓbas lÓmeni. 1. attÁls Gados vec‚ku darbinieku hipotÁtiskais noderÓgums ekonomikai, kas tiek determinÁts ar valsts attÓstÓbas lÓmeni Avots: autoru izveidots, pamatojoties uz zin‚tnisk‚s literat˚ras un empÓrisko datu analÓzi. 1. attÁla shÁm‚ redzams, ka valstÓ noteikt‚ pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚ana, kas objektÓvi palielina gados vac‚ku darbinieku Ópatsvaru darbaspÁk‚, hipotÁtiski stimulÁ ekonomikas ra˛Ógumu, ko mÁra ar IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, t‚dÁj‚di pier‚dot gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai, bet tikai ar nosacÓjumu, ka aj‚ valstÓ tiek sasniegts pietiekami augsts m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais m˚˛a ilgums un tehnoloÏisk‚ gatavÓba. PretÁj‚ gadÓjum‚ ar pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚anu vien nevar sasniegt augstu ekonomikas ra˛Ógumu valstÓ ar zemu m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni, vidÁjo paredzamo m˚˛a ilgumu dzimanas brÓdÓ un tehnoloÏisko gatavÓbu. Citiem v‚rdiem sakot, gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek determinÁts ne tikai ar darbaspÁka raksturojumu, bet gan arÓ ar valsts attÓstÓbas lÓmeni, kas [valsts] spÁj (vai nespÁj) efektÓvi izmantot gados vec‚ku darbinieku specifisko cilvÁkkapit‚lu (Becker 1993). Rezult‚ti un diskusija SaskaÚ‚ ar algoritmu, kas nor‚dÓts Ó pÁtÓjuma metodoloÏiskaj‚ aprakst‚, autori uzs‚ka analizÁt datus ar korel‚cijas aprÁÌinu starp pensionÁan‚s vecuma un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju r‚dÓt‚jiem. Tiek aprÁÌin‚ta gan pilna, gan daÔÁja korel‚cija, kas ietver trÓs faktorus, kas potenci‚li nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai: m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums dzimanas brÓdÓ un tehnoloÏisk‚ gatavÓba pasaules valstÓs. Lai salÓdzin‚tu efektu no mainÓgo bloÌÁanas, autori tos paus mainÓgos arÓ iekÔaus pilnaj‚ korel‚cijas analÓzÁ. N‚ka- J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 37 maj‚ tabul‚ redzami piln‚s korel‚cijas analÓzes rezult‚ti starp pieciem mainÓgajiem (skat. 1. attÁlu), kas nor‚da uz korel‚cijas paralÁlisma pak‚pi, bet ne uz cÁloÚsakarÓbu starp tiem. 2. tabula Piln‚ korel‚cija starp mainÓgajiem, kas iekÔauti pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚, PÓrsona korel‚cijas koeficients, n = 63 valstis MainÓgie PensionÁanas vecums vÓrieiem, gadi, 2020.g.ñ2021.g. M˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, balles, 2021.g. VidÁjais m˚˛a ilgums vÓrieiem no dzimanas brÓ˛a, gadi, 2020.g. TehnoloÏisk‚ gatavÓba, balles, 2017.g. Korel‚cija ar IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP*), t˚kst. ASV dol‚ru, 2020.g. Statistiskais nozÓmÓgums, p-vÁrtÓba 0,397** 0,001 0,744** 0,000 0,702** 0,000 0,826** 0,000 * PÁc pirktspÁjas parit‚tes. ** Korel‚cija (divpusÁja) ir nozÓmÓga ar 99% varb˚tÓbu. Avots: aprÁÌin‚ja autori ar SPSS programmas palÓdzÓbu, pamatojoties uz datu analÓzi no Lanvin, Monteiro 2021; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab, World Economic Forum 2017. 2. tabul‚ sniegtie piln‚s korel‚cijas analÓzes rezult‚ti nor‚da, ka past‚v statistiski nozÓmÓga (p-vÁrtÓba < 0,05) korel‚cijas kopsakarÓba starp IKP uz vienu iedzÓvot‚ju un visiem p‚rÁjiem pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautajiem mainÓgajiem. TaËu kopsakarÓba starp galvenajiem mainÓgajiem ñ pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju ñ nav stipra. Savuk‚rt stipra korel‚cija ir novÁrota starp IKP uz vienu iedzÓvot‚ju un visiem Ó pÁtÓjuma metodoloÏij‚ sniegtajiem galvenajiem faktoriem, kas potenci‚li nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai, jo Ópai starp IKP uz vienu iedzÓvot‚ju un valsts tehnoloÏisko gatavÓbu. N‚kamaj‚ tabul‚ autori veic piln‚s un daÔÁj‚s korel‚cijas analÓzes rezult‚tu salÓdzin‚jumu starp pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju. DaÔÁj‚s korel‚cijas analÓzes gait‚ nor‚da korel‚cijas kopsakarÓbu starp pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, secÓgi bloÌÁjot t‚dus mainÓgos k‚ m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums vÓrieiem dzimanas brÓdÓ un valsts tehnoloÏisk‚ gatavÓba. 38 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 3. tabula Piln‚s un daÔÁjas korel‚cijas analÓzes rezult‚tu salÓdzin‚jums starp pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, PÓrsona korel‚cijas koeficients, n = 63 valstis MainÓgie Korel‚cija ar IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP*), t˚kst. ASV dol‚ru, 2020.g. Statistiskais nozÓmÓgums, p-vÁrtÓba PensionÁanas vecums vÓrieiem, 0,397** 0,001 gadi, 2020.g.ñ2021.g. DaÔÁj‚s korel‚cijas analÓzes rezult‚ti starp pensionÁan‚s vecumu vÓrieiem un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP), bloÌÁjot ‚du mainÓgo ietekmi: M˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, 0,256 0,044 balles, 2021. VidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums vÓrieiem dzimanas brÓdÓ, gadi, 0,063 0,625 2020.g. TehnoloÏisk‚ gatavÓba, balles, -0,141 0,274 2017.g. * PÁc pirktspÁjas parit‚tes. ** Korel‚cija (divpusÁja) ir nozÓmÓga ar 99% varb˚tÓbu. Avots: aprÁÌin‚ja autori ar SPSS programmas palÓdzÓbu, pamatojoties uz datu analÓzi no Lanvin, Monteiro 2021; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab, World Economic Forum 2017. 3. tabul‚ sniegtie daÔÁj‚s korel‚cijas analÓzes rezult‚ti nor‚da, ka, secÓgi bloÌÁjot t‚dus mainÓgos k‚ m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums vÓrieiem dzimanas brÓdÓ un valsts tehnoloÏisk‚ gatavÓba, korel‚cijas kopsakarÓba starp pensionÁan‚s vecumu un IKP uz vienu iedzÓvot‚ju samazin‚s (bloÌÁjot m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeÚa mainÓgo) vai visp‚r izz˚d (t‚dus mainÓgos k‚ vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums vÓrieiem dzimanas brÓdÓ un valsts tehnoloÏisk‚ gatavÓba). Visticam‚k, ka tas ir re‚li iespÁjams, jo ekonomikas ra˛Ógumu makrolÓmenÓ nosaka mainÓgie, kas tika bloÌÁti daÔÁj‚s korel‚cijas analÓzes gait‚, nevis gados vec‚ku darbinieku Ópatsvara pieaugums darbaspÁk‚ sakar‚ ar valstÓ paaugstin‚to pensionÁan‚s vecumu. Regresijas analÓze palÓdzÁs precÓz‚k noteikt un raksturot o identificÁto cÁloÚsakarÓbu, kur rezultatÓvais mainÓgais ir ekonomikas ra˛Ógums makrolÓmenÓ, ko mÁra, izmantojot IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, un potenci‚lie faktori ir visi p‚rÁjie mainÓgie, kas iekÔauti pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚. 39 J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. y = -54,1 + 15,4x4 + 0,3x2, (1) kur y ñ IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP), t˚kst. ASV dol‚ru, 2020.g. x4 ñ tehnoloÏisk‚ gatavÓba, balles, 2017.g. x2 ñ m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, balles, 2021.g. IzslÁgtie mainÓgie: x1 ñ pensionÁan‚s vecums vÓrieiem, gadi, 2020.g.ñ2021.g. x3 ñ vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums vÓrieiem dzimanas brÓdÓ, gadi, 2020.g. Avots: aprÁÌin‚ja autori ar SPSS programmas palÓdzÓbu, pamatojoties uz datu analÓzi no Lanvin, Monteiro 2021; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab, World Economic Forum 2017. Regresijas analÓzes rezult‚ti liecina, ka no visiem pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautajiem mainÓgajiem faktiskie ekonomikas ra˛Óguma pieauguma faktori ir valstu tehnoloÏisk‚ gatavÓba un taj‚s eso‚s m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, dominÁjot pirmajam faktoram. T‚tad, valsts tehnoloÏisk‚ gatavÓba vienlaikus ar augstu m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni ir tie faktori-sekmÁt‚ji, kas m˚sdienu pasaules valstÓs nodroina pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚juma stimulÁjoo ietekmi uz ekonomikas ra˛Ógumu. Autoru veikt‚s regresijas analÓzes rezult‚ti par 63 pasaules valstÓm saskan ar socioloÏisk‚ pÁtÓjuma rezult‚tiem par gados vec‚ku darbinieku ekonomisko potenci‚lu, kas tika veikts Latvij‚ (Projektu un kvalitates vadiba 2014) ñ valstÓ, kas pÁc tehnoloÏisk‚s gatavÓbas ierindojas 37. viet‚ starp 137 pasaules valstÓm (Schwab, World Economic Forum 2017) un pÁc m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeÚa ñ t‚ pati 37. viet‚, tikai starp 134 pasaules valstÓm (Lanvin, Monteiro 2021). Latvijas pÁtnieki noskaidroja, k‚ ìgalvenos iemeslus, k‚pÁc, izraugoties darbiniekus savam uzÚÁmumam, darba devÁji neizvÁlÁtos gados vec‚kus darbiniekus, darba devÁji minÁjui darba apst‚kÔus (smags, fiziski intensÓvs darbs), Ós vecuma grupas darbinieku neelastÓgo dom‚anu, gr˚tÓbas pieÚemt p‚rmaiÚas un m‚cÓties, k‚ arÓ veselÓbas st‚vokli un ar to saistÓtas zem‚kas darba spÁjas. Gados vec‚ku cilvÁku inertumu savu zin‚anu, prasmju un kvalifik‚cijas paaugstin‚an‚ apstiprina arÓ pÁtÓjuma dati par to, ka m˚˛izglÓtÓbas pas‚kumus gados vec‚ki cilvÁki izmanto gandrÓz uz pusi maz‚k, nek‚ citu vecuma grupu p‚rst‚vjiî (Projektu un kvalitates vadiba 2014: 68ñ69). LÓdz ar to Latvijas pÁtÓjuma rezult‚ti apstiprina Ó pÁtÓjuma hipotÁzi, ka m˚sdienu pasaulÁ noteikt gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu ekonomikai var ne tikai, pamatojoties uz pau gados vec‚ku darbinieku raksturlielumiem, bet gan arÓ uz faktoriem, kas raksturo valsts attÓstÓbas lÓmeni, ñ galvenok‚rt, uz tehnoloÏisko gatavÓbu, kas Ôauj maksim‚li samazin‚t nepiecieamÓbu veikt iepriek minÁto smago, fiziski intensÓvo darbu (Projektu un kvalitates vadiba 2014). Lai ieg˚tu pilnÓg‚kus un stabil‚kus empÓrisk‚s analÓzes rezult‚tus, autori papildus veica klasteranalÓzi, sadalot pÁtÓjuma objekt‚ iekÔaut‚s 63 pasaules valstis grup‚sklasteros pÁc visiem pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautajiem mainÓgajiem. 40 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 4. tabula Pasaules valstu klasteru skaita noteikana, Úemot vÁr‚ visus pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautos mainÓgos, hierarhisk‚s klasteranalÓzes aglomer‚cijas tabulas fragments, n = 63 valstis Solis 1 2 3 Ö 60 61 62 Apvienojamo klasteru numuri 1. klasteris 2. klasteris 2 3 14 19 35 51 5 1 1 28 12 5 Koeficients 0,080 0,098 0,138 8,196 8,667 14,948 Solis, kur‚ klasteris pirmo reizi par‚d‚s 1. klasteris 2. klasteris 0 0 0 0 0 0 59 55 61 N‚kamais solis 8 4 21 57 53 60 62 62 0 Avots: aprÁÌin‚ja autori ar SPSS programmas palÓdzÓbu, pamatojoties uz datu analÓzi no Lanvin, Monteiro 2021; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab, World Economic Forum 2017. K‚ redzams hierarhisk‚s klasteranalÓzes aglomer‚cijas tabulas datos 4. tabul‚, pÁtÓjuma objekts, kas sast‚v no 63 pasaules valstÓm, sadal‚s divos klasteros: valstu skaits (63) mÓnuss soÔu skaits (61), pÁc kura koeficients strauji palielin‚s. N‚kamaj‚ tabul‚ nor‚dÓti abu klasteru salÓdzin‚juma rezult‚ti pÁc to mainÓgo vidÁjiem lielumiem, kas iekÔauti pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚. 5. tabula Klasteru salÓdzin‚jums pÁc pÁtÓjuma hipotÁzes pier‚dÓjum‚ iekÔautajiem mainÓgajiem, t tests vidÁjo lielumu salÓdzin‚anai, n = 63 valstis MainÓgie IKP uz vienu iedzÓvot‚ju (PPP), t˚kst. ASV dol‚ru, 2020.g. PensionÁan‚s vecums vÓrieiem, gadi, 2020.g.ñ2021.g. M˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, balles no 0 lÓdz 100, 2021.g. VÓrieu vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums dzimanas brÓdÓ, gadi, 2020.g. TehnoloÏisk‚ gatavÓba, balles no 1 lÓdz 7, 2017.g. MainÓgo vidÁjie Klasteru vidÁjo lielumu lielumi atÌirÓbu statistiskais 1. klasteris 2. klasteris nozÓmÓgums, p-vÁrtÓba 23,2 56,2 0,000 63,1 64,3 0,043 31,6 68,3 0,000 72,8 79,5 0,000 4,6 5,9 0,000 Avots: aprÁÌin‚ja autori ar SPSS programmas palÓdzÓbu, pamatojoties uz datu analÓzi no Lanvin, Monteiro 2021; Trading Economics 2022; World Health Organization 2020; Schwab, World Economic Forum 2017. J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 41 Pasaules valstis, kas piedalÓj‚s klasteranalÓzÁ, sadalÓj‚s divos iepriek minÁtos klasteros: 1) Alb‚nija, Al˛Órija, ArmÁnija, Azerbaid˛‚na, Bangladea, BrazÓlija, Bulg‚rija, »Óle, Horv‚tija, Kipra, Igaunija, Gruzija, GrieÌija, Ung‚rija, Indija, IndonÁzija, It‚lija, Kazahst‚na, Latvija, Lietuva, Malaizija, Meksika, Moldova, Mongolija, Polija, Portug‚le, Rum‚nija, Krievija, Serbija, Slov‚kija, SlovÁnija, Dienvid‚frika, Sp‚nija, Tad˛ikist‚na, Turcija, Ukraina, Vjetnama (37 valstis); 2) Austr‚lija, Austrija, BeÔÏija, Kan‚da, ÕÓna, »ehija, D‚nija, Somija, Francija, V‚cija, Islande, Œrija, IzraÁla, Jap‚na, Koreja, Luksemburga, Malta, NÓderlande, JaunzÁlande, NorvÁÏija, Sa˚da Ar‚bija, Singap˚ra, Zviedrija, –veice, Lielbrit‚nija, ASV (26 valstis). KlasteranalÓzes rezult‚ti nor‚dÓja uz diezgan skaidru pÁtÓjuma objekt‚ iekÔuvuo 63 pasaules valstu sadalÓanu divos klasteros, no kuriem pirmaj‚ visu pÁt‚mo r‚dÓt‚ju vidÁjie lielumi ir zem‚ki salÓdzin‚jum‚ ar otro klasteri, un Ó starpÓba ir statistiski nozÓmÓga (skat. 5. tabulu). T‚tad, pasaules valstis pirmaj‚ klasterÓ atÌiras no otr‚ klastera ar salÓdzinoi zemu IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, pensionÁan‚s vecumu vÓrieiem, m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni, vidÁjo paredzamo m˚˛a ilgumu dzimanas brÓdÓ un tehnoloÏisko gatavÓbu. Turkl‚t pensionÁan‚s vecuma r‚dÓt‚js vÓrieiem ir vienÓgais mainÓgais, kura vidÁjo lielumu starpÓba abos klasteros (63,1 gads pirmaj‚ klasterÓ pret 64,3 gadiem otraj‚ klasterÓ, p-vÁrtÓba = 0,043 ñ skat. 5. tabulu) ir Ôoti tuva statistisk‚s nozÓmÓbas slieksnim (kad p-vÁrtÓba = 0,05), pÁc kura autoriem jau b˚tu j‚konstatÁ, ka, neskatoties uz relatÓvi lielaj‚m un statistiski nozÓmÓgaj‚m atÌirÓb‚m starp diviem valstu klasteriem pÁc t‚diem r‚dÓt‚jiem, ka IKP uz vienu iedzÓvot‚ju, m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmenis, vidÁjais paredzamais m˚˛a ilgums dzimanas brÓdÓ un tehnoloÏisk‚ gatavÓba, pensionÁan‚s vecums vÓrieiem ajos divos klasteros statistiski nozÓmÓgi neatÌiras. Realit‚tÁ pasaules valstis atrodas Ôoti tuvu tiei t‚dai situ‚cijai, kur‚ gados vec‚ku darbinieku Ópatsvara pieaugums darbaspÁk‚, palielinoties pensionÁan‚s vecumam, notiek gandrÓz vien‚di vis‚s valstÓs, kas piedal‚s analÓzÁ, bet taj‚ pa‚ laik‚ zems ekonomikas ra˛Ógums vÁrojams tikai pirm‚ klastera valstÓs, t.i., valstÓs ar salÓdzinoi zemu tehnoloÏisko gatavÓbu un m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni. Secin‚jumi –Ó pÁtÓjuma ietvaros autori, pamatojoties uz G. Bekera specifisk‚ cilvÁkkapit‚la konceptu un endogÁn‚s izaugsmes teoriju, kas balst‚s uz pasaules valstu tehnoloÏisk‚s attÓstÓbas lomu ekonomikas izaugsmÁ, mÁÏin‚ja pier‚dÓt gados vec‚ko darbinieku Ópatsvara pieauguma darbaspÁk‚ (kas rodas palielinot pensionÁan‚s vecumu) stimulÁjoo ietekmi uz ekonomikas ra˛Ógumu. Izmantojot vair‚kas datu analÓzes kvantitatÓv‚s metodes, autori pier‚dÓja hipotÁzi, ka m˚sdienu pasaules valstÓs gados vec‚ku darbinieku noderÓgums ekonomikai tiek determinÁts ne tikai ar pau darbinieku raksturlielumiem, bet gan arÓ ar faktoriem, kas raksturo valsts attÓstÓbas lÓmeni, proti, t‚s tehnoloÏisko gatavÓbu k‚ dominÁjoo faktoru, k‚ arÓ m˚˛izglÓtÓbas attÓstÓbas lÓmeni valstÓ k‚ papildu faktoru. 42 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 Autori secin‚ja, ka pensionÁan‚s vecuma paaugstin‚ana, neÚemot vÁr‚ iepriek minÁtos faktorus, kas raksturo valsts attÓstÓbas lÓmeni tehnoloÏiskaj‚ un izglÓtÓbas aspekt‚, neÔauj efektÓvi izmantot gados vec‚ku darbinieku ekonomisko potenci‚lu, kaut gan, iespÁjams, tas ir pietiekami spÁcÓgs stimuls iedzÓvot‚ju ekonomisk‚s uzvedÓbas ilgtermiÚa izmaiÚ‚m, un apziÚai par investÓciju noderÓgumu m˚˛izglÓtÓb‚ ñ nevis form‚laj‚, bet gan re‚laj‚ un iekÁji motivÁt‚ apm‚cÓb‚. K‚ nor‚da Latvij‚ veiktais socioloÏiskais pÁtÓjums par gados vec‚ku darbinieku ekonomisko potenci‚lu, Latvijas darba devÁji pietiekami augstu novÁrtÁ gados vec‚kus darbiniekus: ìtikai niecÓgs skaits darba devÁju darbiniekus vecum‚ 50 un vair‚k gadu vÁrtÁ k‚ darbiniekus ar ne p‚r‚k augstu kvalifik‚ciju, vÁrtÓbu ar zem‚m darbaspÁj‚m un kvalifik‚ciju, gandrÓz puse darba devÁju tos raksturo k‚ nesliktus speci‚listus, kuri ir nepiecieami darba devÁjam, bet katrs ceturtais k‚ Ôoti labus un nepiecieamus speci‚listusî (Projektu un kvalitates vadiba, 2014: 69). TomÁr, k‚ nor‚da Daugavpils Universit‚tes (Latvija) pÁtnieku iepriekÁjo pÁtÓjumu rezult‚ti par augst‚ko izglÓtÓbu, past‚v faktori, kas nosaka augst‚k‚s izglÓtÓbas ieguldÓjumu ekonomikas veiktspÁj‚ un inov‚cij‚s un kas Ôauj augsti kvalificÁtiem speci‚listiem p‚rvÁrst savas zin‚anas inov‚cij‚s un nacion‚laj‚ ien‚kum‚, ñ piemÁram, augst‚k‚s izglÓtÓbas kvalit‚te un biznesa tehnoloÏisk‚s attÓstÓbas lÓmenis (Stankevics et al. 2014). –o uzsvaru (ko apstiprina vair‚ku pÁtÓjumu rezult‚ti) uz valsts tehnoloÏisko attÓstÓbu kop‚ ar kvalitatÓvu darbaspÁku nep‚rtrauktu apm‚cÓbu autori uzskata par vissvarÓg‚ko nosacÓjumu, kas nosaka gados vec‚ku darbinieku noderÓgumu m˚sdienu pasaules valstu ekonomikai. Autori ir gatavi diskusij‚m ar Latvijas pÁtniekiem, kas pÁta gados vec‚ku darbinieku ekonomisko potenci‚lu un secina, ka, ìlai gados vec‚ku cilvÁku ekonomiskais potenci‚ls tiktu realizÁts un pilnveidots, ir nepiecieami specifiski pas‚kumi nodarbin‚tÓbas, apm‚cÓbu un m˚˛izglÓtÓbas jom‚s, kuri mÁrÌÁti tiei Ó vecuma cilvÁku grupai, k‚ arÓ atbalsts darba devÁjiemî (Projektu un kvalitates vadiba 2014: 70). Kaut gan, pamatojoties uz sava empÓrisk‚ pÁtÓjuma rezult‚tiem, autori piekrÓt m˚˛izglÓtÓbas nozÓmei gados vec‚ku darbinieku ekonomisk‚ potenci‚la efektÓv‚kai izmantoanai, tomÁr viÚi uzskata, ka bez atbilstoas biznesa tehnoloÏisk‚s attÓstÓbas valstÓ, m˚˛izglÓtÓbas process p‚rvÁras par form‚lu darbÓbu tikai ÌeksÓtim. References Abel J., Dey I., Gabe T. (2010) Productivity and the density of human capital. Federal Reserve Bank of New York Staff Report No. 440. Available: https://www.newyorkfed.org/medialibrary/ media/research/staff_reports/sr440.pdf (accessed on 1.06.2022). Aiyar Sh., Ebeke Ch., Shao X. (2016) The impact of workforce aging on European productivity. IMF Working Paper. Available: https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2016/wp16238.pdf (accessed on 1.06.2022). Andretta C., Brunetti I., Rosso A. (2021) Productivity and human capital: the Italian case. OECD Productivity Working Papers No. 25. DOI: https://doi.org/10.1787/01ca6be9-en Avolio B., Waldman D. (1994) Variations in cognitive, perceptual, and psychomotor abilities across the working life span: examining the effects of race, sex, experience, education, and occupational type. Psychology and Aging, Vol. 9, No. 3, pp. 430ñ442. DOI: https://doi.org/ 10.1037/0882-7974.9.3.430 J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 43 Barro R. (2001) Human capital and growth. The American Economic Review, Vol. 91, No. 2, pp. 12ñ17. Available: https://www.jstor.org/stable/i345897 (accessed on 1.06.2022). Barro R., Sala-i-Martin X. (2004) Economic Growth. 2nd edition. MIT Press. Barthel J. (2008) Can age discrimination be justified with a lower productivity of older workers? MPRA Paper No. 14682. Available: https://mpra.ub.uni-muenchen.de/14682/1/MPRA_paper_ 14682.pdf (accessed on 1.06.2022). Becker G. (1964) Human Capital. 2nd edition. New York: Columbia University Press. Becker G. (1993) The economic way of looking at behavior. Journal of Political Economy, Vol. 101, No. 3, pp. 385ñ409. DOI: https://doi.org/10.1086/261880 Becker G. (2009) Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis, with Special Reference to Education. Chicago: University of Chicago Press. Becker G., Ghez G. (1975) The Allocation of Time and Goods Over the Life Cycle. New York: Columbia University Press. Becker G., Hubbard W., Murphy K. (2010) Explaining the worldwide boom in higher education of women. Journal of Human Capital, Vol. 4, No. 3, pp. 203ñ241. DOI: https://doi.org/ 10.1086/657914 Boring P., Grogaard J. (2021) Do older employees have a lower individual productivity potential than younger employees? Journal of Population Ageing. DOI: https://doi.org/10.1007/s12062020-09323-1 Borsch-Supan A., Weiss M. (2016) Productivity and age: evidence from work teams at the assembly line. Journal of the Economics of Ageing, Vol. 7, pp. 30ñ42. Available: http://www. sciencedirect.com/science/article/pii/S2212828X15000304 (accessed on 1.06.2022). Cardoso A., Guimaraes P. (2010) Are older workers worthy of their pay? An empirical investigation of age-productivity and age-wage nexuses. Discussion Paper No. 5121. Available: https://digital.csic.es/bitstream/10261/45346/3/Are%20Older%20Workers%20Worthy.pdf (accessed on 1.06.2022). Cataldi A., Kampelmann S., Rycx F. (2011) Does it pay to be productive? The case of age groups. IZA Discussion Paper No. 5938. Available: https://econpapers.repec.org/paper/ izaizadps/dp5938.htm (accessed on 1.06.2022). Cocalia A. (2015) Knowledge and information ñ new factors of production in the context of globalization, Ecoforum, Vol. 4, No. 1, pp. 119ñ124. Available: http://www.ecoforumjournal. ro/index.php/eco/article/download/127/95 (accessed on 1.06.2022). Colonia-Willner R. (1998) Practical intelligence at work: relationship between aging and cognitive efficiency among managers in a bank environment. Psychology and Aging, Vol. 13, No. 1, pp. 45ñ57. DOI: https://doi.org/10.1037/0882-7974.13.1.45 Connie M. (2020) The American elder. The Capital-Journal. Available: https://eu.cjonline.com/ story/opinion/columns/2020/11/29/connie-mason-michaelis-american-elder/115066866/ (accessed on 1.06.2022). Cusolito A., Maloney W. (2018) Productivity Revisited. Shifting Paradigms in Analysis and Policy. International Bank for Reconstruction and Development, The World Bank. DOI: https://doi.org/10.1596/978-1-4648-1334-4 Deary I., Whalley L., Lemmon H., Crawford J., Starr J. (2000) The stability of individual differences in mental ability from childhood to old age. Follow-Up of the 1932 Scottish Mental Survey. Intelligence, Vol. 28, No. 1, pp. 49ñ55. DOI: https://doi.org/10.1016/S01602896(99)00031-8 De Tavernier W., Naegele L., Hess M. (2019) A critical perspective on ageism and modernization theory. Social Inclusion, Vol. 7, No. 3. DOI: https://doi.org/10.17645/si.v7i3.2371 44 Soci‚lo Zin‚tÚu VÁstnesis 2022 1 Diene M., Diene B., Azomahou T. (2016) Human capital productivity, endogenous growth, and welfare: the role of uncertainty. Macroeconomic Dynamics, Vol. 20, No. 8, pp. 2067ñ 2092. DOI: https://doi.org/10.1017/S1365100515000309 Gobel Ch., Zwick Th. (2011) Age and productivity ñ sector differences? Discussion Paper No. 11-058. Centre for European Economic Research. DOI: https://doi.org/10.2139/ssrn.1949643 Hellerstein J., Neumark D. (1995) Are earnings profiles steeper than productivity profiles? Evidence from Israeli firm-level data. Journal of Human Resources, Vol. 30, No. 1, pp. 89ñ 112. Available: http://www.jstor.org/stable/pdfplus/146192 (accessed on 1.06.2022). Hellerstein J., Neumark D., Troske K. (1999) Wages, productivity, and worker characteristics: evidence from plant-level production functions and wage equations. Journal of Labor Economics, Vol. 17, No. 3, pp. 409ñ446. DOI: http://dx.doi.org/10.1086/209926 Kahana E., Slone M., Kahana B., Langendoerfer K., Reynolds C. (2018) Beyond ageist attitudes: researchers call for NIH action to limit funding for older academics. Gerontologist, Vol. 58, No. 2, pp. 251ñ260. DOI: https://doi.org 10.1093/geront/gnw190 Keim R. (2020) Finding statistical relationships: correlation, causation, and covariance. Technical Article. Available: https://www.allaboutcircuits.com/technical-articles/finding-statisticalrelationships-correlation-causation-and-covariance/ (accessed on 1.06.2022). Komarova V., Mietule I., Arbidane I., Tumalavicius V., Prakapiene D. (2021) Will production in the modern world and its regions return to a slow growth regime? Economic AnnalsñXXI, Vol. 187, No. 1ñ2, pp. 4ñ14. DOI: https://doi.org/10.21003/ea.V187-01 Kudins J. (2021) Determinants of the elderly employment in Latvia. Proceedings of the 22nd International Conference ìEconomic Science for Rural Developmentî, Vol. 55, pp. 323ñ332. Available: https://www.esaf.llu.lv/sites/esaf/files/files/lapas/Krajums_Nr_55_2021_08_23%20% 281%29.pdf (accessed on 1.06.2022). Lanvin B., Monteiro F. (Eds.) (2021) The Global Talent Competitiveness Index 2021: Talent Competitiveness in Times of COVID. INSEAD (The Business School for the World), Portulans Institute, Accenture. Available: https://www.insead.edu/sites/default/files/assets/dept/fr/gtci/ GTCI-2021-Report.pdf (accessed on 1.06.2022). Maitland S., Intrieri R., Schaie K., Willis S. (2000) Gender differences and changes in cognitive abilities across the adult life span. Aging, Neuropsychology, and Cognition, Vol. 7, No. 1, pp. 32ñ53. DOI: https://doi.org/10.1076/anec.7.1.32.807 Park D., Nisbett R., Hedden T. (1999) Culture, cognition, and aging. Journal of Gerontology, Vol. 54B, pp. 75ñ84. DOI: https://doi.org/10.1093/geronb/54b.2.p75 Pelinescu E. (2015) The impact of human capital on economic growth. Procedia Economics and Finance, Vol. 22, pp. 184ñ190. DOI: https://doi.org/10.1016/S2212-5671(15)00258-0 Projektu un kvalitates vadiba. (2014) Pirmspensijas vecuma iedzivotaju ekonomiska potenciala izvertejums. Available: https://www.nva.gov.lv/sites/nva/files/Documents/30_534671ac5b2150. 125203751.pdf (accessed on 1.06.2022). (In Latvian) PwC Global. (2017) Golden Age Index: How well are the OECD economies harnessing the power of an older workforce? Available: https://www.pwc.com/sk/sk/inovacie/golden-ageindex.html#content-free-1-d3fb (accessed on 1.06.2022). PwC Global. (2018) Golden Age Index: Unlocking a potential $3.5 trillion prize from longer working lives. Available: https://www.pwc.com/gx/en/news-room/docs/pwc-golden-ageindex.pdf (accessed on 1.06.2022). Rice P., Venables A. (2004a) Productivity: Understanding Regional Differences. Available: http://cep.lse.ac.uk/pubs/download/CP162.pdf (accessed on 1.06.2022). J. KudiÚ, A. KokarÁviËa, V. Komarova, I. Kokina. Vai gados vec‚ki darbinieki.. 45 Rice P., Venables A. (2004b) Spatial determinants of productivity: analysis for the regions of Great Britain. CEP Discussion Paper No. 642. Available: http://cep.lse.ac.uk/pubs/download/ dp0642.pdf (accessed on 1.06.2022). Romer P. (1986) Increasing returns and long-run growth. Journal of Political Economy, Vol. 94, No. 5, pp. 1002ñ1037. DOI: https://doi.org/10.1086/261420 Romer P. (1989a) Capital accumulation in the theory of long run growth. Barro R. (Ed.) Modern Business Cycle Theory. Cambridge, MA: Harvard University Press, pp. 51ñ127. Romer P. (1989b) Human capital and growth: theory and evidence. NBER Working Paper No. 3173. Available: https://www.nber.org/papers/w3173.pdf (accessed on 1.06.2022). Schultz T. (1961) Investment in human capital. American Economic Review, Vol. 51, pp. 1ñ 17. Available: https://www.ssc.wisc.edu/~walker/wp/wp-content/uploads/2012/04/schultz 61.pdf (accessed on 1.06.2022). Schwab K., World Economic Forum. (2017) The Global Competitiveness Report 2017ñ2018. Available: https://www.weforum.org/reports/the-global-competitiveness-report-2017-2018 (accessed on 1.06.2022). Schwab K., Zahidi S., World Economic Forum. (2020) The Global Competitiveness Report. Special Edition 2020: How Countries Are Performing on the Road to Recovery. Available: https://www.weforum.org/reports/the-global-competitiveness-report-2020 (accessed on 1.06.2022). Skirbekk V. (2003) Age and individual productivity: a literature survey. MPIDR Working Paper WP 2003-028. Available: https://ideas.repec.org/p/dem/wpaper/wp-2003-028.html (accessed on 1.06.2022). Stankevics A., Ignatjeva S., Mensikovs V. (2014) Higher educationís contribution to economic performance and innovativeness in Latvia: exploratory research. Economic Annals, Vol. 202, No. 59, pp. 7ñ42. Available: https://econpapers.repec.org/article/beojournl/v_3a59_3ay_ 3a2014_3ai_3a202_3ap_3a7-42.htm (accessed on 1.06.2022). Trading Economics. (2022) Retirement Age Men. Available: https://tradingeconomics.com/ country-list/retirement-age-men (accessed on 1.06.2022). Verhaegen P., Salthouse T. (1997) Meta-analyses of age-cognition relations in adulthood. Estimates of linear and nonlinear age effects and structural models. Psychological Bulletin, Vol. 122, No. 3, pp. 231ñ249. DOI: https://doi.org/10.1037/0033-2909.122.3.231 World Health Organization. (2020) Life Expectancy and Healthy Life Expectancy. Data by Country. Available: https://apps.who.int/gho/data/node.main.688 (accessed on 1.06.2022). World Health Organization. (2021) Ageism is a Global Challenge: UN. Available: https://www.who.int/news/item/18-03-2021-ageism-is-a-global-challenge-un (accessed on 1.06.2022).